i-c-e

vinja pirksts - aizsalis
ledu lauzhot
vinjsh pasmejas, jo cilvēks
būdams apziņas plūsmā
nesaprot cik ļoti silti ir
kad salst

01.0.2. 07. 00:30

viņa vārtrūme

viņš pastaigājās cēli
vārtrumju ielokā
vienā monstri, izdzina viņa šūnas
otrā pīles, salāpīja viņa pleznas
trešā - viņš ieraudzīja sevi
kājām gaisā
caurā maisā
klusi izkrita atslēga
un paceļot to, viņš pienesa klāt
pienu?
dzersiet?

es strēbšu
vārtrūmju pažobelē

17.01.07 15:49

cinisms

klusītēm vēroju tavus baltos palagus
nepieskaroties vientuļajai starta līnijai
tu smejies par maniem vaigiem
bet es, pakasot vēderu,
pārliecos tev pāri
tu parādi mēli
es, tajā iekožos
tavas asinis Tos nenomāc
Tie sen jau bija noilgojušies
pēc pusnakts sulas

09.01.07 02:21

tek-vārdi

pirkstu galos ieritinājusies eļļas pile
klusā bijibā dusot
tā tumšajos vakaros man uzdod jautājumus
par zemēm virs galvas
un akmeņiem zem kājām

es zinu viņai netīk
kad es raugos ar želpilnām acīm
sava spoguļa tēla
viņa zin
manas vēnas jau sen ir atsacījušās
ticēt
mākoņiem un pārdabiskiem pusnakts rūķiem

bet nesatverama cerība
man padeva pirkstu
es un Karslons lidojām kopā


nav jau gluži tā ka manām pārdomām būtu spēks
ticība
kur?

09.01.07 01:24

pūznis

plaušu karsonis nakts vēlajās stundās
iepūš ausī, vēja vietā
sakutina vardei pleznas
Tā ieritinās kamolā
un uz mirkli - zūd
garša ausktajā vēja spārnā
sirdij paliek svelmojoši karsti
sega, šogad par biezu
nakts ielu pastaigām
pūznis, pusnakts mitenis

26.12.06. 19:28

[bet es tik smej]

ir pieskārusies lūpai nepazīstama garša
nagi zaļi
garie laksti man šodien uz strāvas

bet es tik smej
ak, jēziņ, cilvēka prāts tādus labirintus zīme
bet es tik smej

ja kaut viena prāta daļiņa spētu atrisināt diagrammu shēmas
bet tas tik kastītes būvē
un pasmejas par maniem palagiem

ačgārnā krēslā ikdienas es pasēžu
un pamostos ar 10 minūšu kavēšanos, visā

es turpināšu naktīs sēdēt ilgāk
bet jautāt mazāk

jo, jēziņ, cilvēka prāts tādus labirintus zīme
bet es tik smej

07.12.06 21:00

mazais zaglis

un ik pa laikam, pa vārdam nozodz no rindām
nozodz no cilvēku pirkstiem skrienošās vēsmas
nozodz kaminiņam pieslēgto kabeli
nozodz acu skatienus no pretējiem tukšajiem logiem
nozodz otra smaida galiņu
vai pilnigu vājprata agoniju
nozodz - emociju pieskārienu un enerģjijas atrāvienu

nozodz - lēnam savai ligzdiņai

ligzdiņa pildās
un ir haoss, bet vai sakārtot tagad vai atlikt līdz atkal kāds paskries garām
un tu, savā pietupienā nozagsi sirdi

(nesanāks)

23.11.06 03:03

cirks [0]

[cirka mākslinieks bez servēm
pa šauru taciņu
un lēnām
ar četrām mīkstām gaisa bumbām
no gaisa
krāsu peļķē krītot]

10. nov 2006 14:53