pirkstu galos ieritinājusies eļļas pile
klusā bijibā dusot
tā tumšajos vakaros man uzdod jautājumus
par zemēm virs galvas
un akmeņiem zem kājām
es zinu viņai netīk
kad es raugos ar želpilnām acīm
sava spoguļa tēla
viņa zin
manas vēnas jau sen ir atsacījušās
ticēt
mākoņiem un pārdabiskiem pusnakts rūķiem
bet nesatverama cerība
man padeva pirkstu
es un Karslons lidojām kopā
nav jau gluži tā ka manām pārdomām būtu spēks
ticība
kur?
09.01.07 01:24
Subscribe to:
Post Comments (Atom)
No comments:
Post a Comment